4.Baltijas jūras reģiona Kultūras mantojuma forums tiek rīkots ar UNESCO Pasaules mantojuma fonda un Francijas UNESCO Konvencijas atbalsta fonda atbalstu.

4. Baltijas jūras reģiona kultūras mantojuma forumu „Kultūras mantojums – mūsdienu izaicinājums” pēc Baltijas jūras valstu Uzraudzības grupas kultūras mantojuma aizsardzībai* iniciatīvas organizēja Latvijas Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija ar Francijas/UNESCO Konvencijas atbalsta fonda un UNESCO Pasaules mantojuma fonda atbalstu.

Kopumā 250 dalībnieki, ieskaitot kultūras mantojuma speciālistus, pašvaldību pārstāvjus, izglītības, pētniecības iestāžu, nevalstisko un starptautisku organizāciju un muzeju pārstāvjus, saimniekus, arhitektus, plānotājus, būvniekus, ekonomistus, attīstītājus, kā arī ieinteresētos politiķus, apmainoties ar pieredzi un diskutējot četrās paralēlsesijās – Vēsturisko ēku ietekmes uz vidi novērtējums, Kultūras mantojuma restaurācija un autentiskums, Kultūras mantojums un mūsdienu arhitektūra, Kultūras mantojums kā sabiedrības labums vietējā un reģionālajā attīstībā – vienojās par kopīgu rezolūciju.

REZOLŪCIJA

Mēs, 4. Baltijas jūras reģiona kultūras mantojuma foruma „Kultūras mantojums – mūsdienu izaicinājums” dalībnieki, sapulcējušies Rīgā 2010. gada 9. un 10. septembrī, paziņojam:

1. Kultūras mantojums var dot ieguldījumu Ilgtspējības veicināšanā kā arhitektūras resursi, laika pārbaudi izturējušu veiksmīgu risinājumu piemēri, izcilu sasniegumu un labklājības paraugi. Kultūras mantojumam ir būtiska un izšķiroša loma personas mijiedarbībā ar vidi; tas piešķir cilvēkam identitāti un sniedz autentiskuma pieredzi visos tā veidos.

2. Kultūras mantojuma saglabāšana un jauna attīstība ir vienlīdz svarīgas cilvēku dzīves kvalitātei. Arī vēsturiskajai videi ir vajadzīga kvalitatīva mūsdienu arhitektūra un dizains, tomēr tā nedrīkst balstīties uz pagātnes mantojuma iznīcināšanu. Telpiskās vides attīstības principiem mūsdienās ir jābūt orientētiem uz dabas un kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanu, veicinot ilgtspējīgu attīstību un katru jaunu, kvalitatīvu objektu uzskatot par potenciālu nākotnes kultūras mantojumu.   

3. Ir svarīgi atzīmēt, ka mantojums ietver gan materiālus, gan nemateriālus elementus un kvalitātes virs zemes un zem ūdens. Lai ilgtermiņā nodrošinātu cilvēku dzīves kvalitāti, atsevišķu mantojuma objektu aizsardzība ir jāpaplašina, ietverot arī vietu, objektu un vispārējās vides ilgtspējīgu apsaimniekošanu. Tādējādi kultūras mantojuma aizsardzībā svarīgs ir ne vien vietas vizuālais aspekts un tās estētiskā izpratne, bet arī visi faktori, kas veido šo vietu, piemēram, attiecības starp cilvēkiem un vidi ir tikpat svarīgas kā racionāla un saprātīga resursu izmantošana. Mūsdienīga izpratne par kultūras mantojuma integrēto koncepciju ir jāpopularizē un jāveicina visās mūsu reģiona valstīs.

4. Mantojums ir neatjaunojams resurss, kura autentiskums ir viena no svarīgākajām vērtībām. Autentisks objekts sniedz ticamu informāciju un rada konkrētai vietai raksturīgo atmosfēru. To nav iespējams sasniegt, imitējot vēsturiskas formas. Visu periodu kvalitatīvi uzslāņojumi, pat atsevišķu elementu zudumi, bojājumi un dabisks nodilums, ir sava laika liecība un kultūrvēsturiska vērtība. Pilsētas līmenī viengabalainība ir svarīgs rīks vēsturiskā veseluma un salasāmības aizsardzībai un saglabāšanai. Viengabalainība un autentiskums kopā veido lielāku un mazāku pilsētu un apdzīvoto vietu vēsturisko nozīmīgumu.

5. Nepārtrauktajā straujo globālo pārmaiņu procesā un ekonomikas svārstību apstākļos mēs izmantosim visus esošos līdzekļus, lai saglabātu un stiprinātu reģiona identitāti un kultūras vērtības turpmākajām paaudzēm. Mantojuma vērtības ir rūpīgi jāņem vērā, apsverot esošos attīstības izaicinājumus, piemēram, siltumnīcas efekta gāzu samazināšanu, energoresursu taupīšanu un citas metodes ekoloģiskā līdzsvara nodrošināšanai mūsu sabiedrībās. Baltijas jūras reģionā jāpastiprina esošie un jāmeklē jauni sadarbības instrumenti kultūras mantojuma saglabāšanā, kas spēj dot stabilitāti un garantiju izsvērtai rīcībai ilgtermiņā.

6. Telpiskās vides kvalitāte vienmēr atspoguļo sabiedrības attīstību – kultūru, zinātni, ekonomiku, demokrātiju un sociālo dzīvi. Mēs aicinām valstu valdības aktīvāk iesaistīties kultūras mantojuma aizsardzībā, lai ilgtermiņā to darbības stiprinātu vietas atmosfēru un pievilcīgumu un nodrošinātu apdomīgu reģiona attīstību.

* Uzraudzības grupas dalībniekus ieceļ kultūras ministri Baltijas jūras valstu padomes politiskajos ietvaros. Dalībnieki ietver pārstāvjus no Dānijas, Igaunijas, Somijas, Vācijas, Īslandes, Latvijas, Lietuvas, Norvēģijas, Polijas, Krievijas Federācijas un Zviedrijas kultūras mantojuma aizsardzības iestādēm, kā arī piecu tematisko reģionālo darba grupu priekšsēdētājus.

 REKOMENDĀCIJAS

Sesija „Vēsturisko ēku ietekmes uz vidi novērtējums” 

Prezentācijas
Arhitektūras mantojuma dzīves ciklu perspektīvas – Chris Butters, arhitektu birojs GAIA Architects, Norvēģija

Vēsturiskas ēkas – resursi un izaicinājumi - Marte Boro, arhitekte, Norvēģijas Kultūras mantojuma direktorāts 

Tradicionālie logi – labākā izvēle - Thomas Kampmann, arhitekts un būvinženieris, Centrs Bygningsbevaring i Raadvad, Dānija

Moderators: Harald Ibenholt, arhitekts, Norvēģijas Kultūras mantojuma direktorāts

Rekomendācijas

Situācijas apraksts

Vēsturiskajās ēkās un pilsētās papildus to ekonomiskajām un kultūras vērtībām vērā ņemams faktors ir arī ieguldītie resursi. Ēkas to dzīves laikā ietekmē vidi, patērējot energoresursus un radot ietekmi uz vidi celtniecības, izmantošanas, uzturēšanas, nojaukšanas un atkritumu apsaimniekošanas laikā. Ēkās ieguldītie resursi ir jāizmanto optimālā veidā maksimāli ilgi. Šodien galvenie spēki, kas prasa pārmaiņas pilsētās un arhitektūras vidē, ir klimats, ilgtspējība un energoresursu taupīšana. Šie spēki var apdraudēt kultūras mantojumu, vienpusēji koncentrējoties uz tehnisku efektivitāti, jo īpaši energoefektivitātes jomā.

Vēsturiskās ēkas tāpēc var tikt nojauktas vai atjaunotas neatbilstošā veidā, steidzoties samazināt oglekļa izmešus; šo situāciju vēl vairāk sarežģī balstīšanās uz īstermiņa ekonomiskiem aprēķiniem.

Tēzes

Senajām ēkām ir liels energoefektivitātes potenciāls. Uzlabojumi ir jāveic, ņemot vērā fiziskos aspektus un arī ar kultūras vērtības. Aizsardzības sarakstos iekļautām ēkām un valsts nozīmes pieminekļiem energoefektivitātes uzlabojumu potenciāls ir ierobežots, taču ievērojamai daļai dzīvojamā fonda ir iespējams sasniegt pasīvo māju standartu.

Oriģinālos un tradicionālos logus var viegli uzlabot. Pievienojot jaunu iekšējo rāmi, tie enerģijas zudumu un trokšņu mazināšanas ziņā kļūst tikpat labi kā modernie logi. Atjaunotu logu kalpošanas ilgums ir 3-6 reizes ilgāks nekā parasti izmantotajiem aizvietojošajiem logiem, tā nodrošinot ievērojamu vides aizsardzības un ekonomisku ieguvumu sabiedrībai un mantojumam.

Mantojuma joma sniedz ārkārtīgi nozīmīgu pretsvaru debatēs par ilgtspējību. Tādi rīki kā Ilgtspējības vērtību karte rada reālu izpratni par mantojuma pilno nozīmi un vērtību ilgtspējīgai attīstībai. Standartizētajās metodēs energoefektivitātes novērtēšanai un mērījumiem vēsturiskajās ēkās ir jāņem vērā dzīves cikla novērtējumi un ietvertā enerģija. Pētījumi par vēsturiskajām ēkām lūkojas nākotnē ne tikai pagātnē.

Provokatīvi jautājumi

Kāpēc mēs neveicam pilna dzīves cikla novērtējumus par esošo ēku atjaunošanu pretstatā to nojaukšanai un jaunu ēku būvniecībai?

Energoresursu izmaksas būs izšķirošs faktors pārskatos par ietekmi uz vidi. Vai modeļi ietekmes uz vidi aprēķināšanai var radīt vairāk ļaunuma nekā labuma? Vai pārskati par ietekmi uz vidi vairākumā gadījumu parādīs, ka esošo ēku restaurēšana rada lielāku ietekmi uz vidi nekā to nojaukšana un jaunu ēku celtniecība? Vai energoefektivitātes/ klimata pārmaiņu eksperti spēj pierādīt, ka vecu ēku nojaukšana un jaunu būvniecība ir perspektīvā labāka pilnam dzīves ciklam nekā esošo ēku saglabāšana un uzlabošana?

Kultūras mantojuma priekšrocības ir atzītas sabiedrības un kultūras jomās. Kā mēs varam labāk izcelt un popularizēt tā ekoloģiskās priekšrocības?

Sesija „Kultūras pieminekļu restaurācija un autentiskums”

Prezentācijas:

Autentiskums arhitektūras mantojuma restaurācijā – Pål Anders Stensson, vecākais arhitekts, Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde, Zviedrija

Autentiskums kultūrvēsturisku ainavu uzturēšanā – Kolbjorn Waern, ainavu arhitekts, Zviedrija

Autentiskums nelielu objektu īpašniekiem – Lennart Edlund, apgabala kultūras mantojuma inspektors, Zviedrija

Autentiskums Modernās kustības kultūras mantojuma restaurācijā – Petur Armannsson, arhitekts, Īslande 
Moderatori: Christian Runeby, Kultūras mantojuma atbalsta nodaļas vadītājs (Zviedrijas Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde) un Pēteris Blūms, arhitekts, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija

Rekomendācijas

Autentiskums ir viens no svarīgākajiem aspektiem, vērtējot kultūras mantojuma objektu kvalitāti. Autentiskam kultūras mantojuma īpašumam ir liela sociālā un ekonomiskā vērtība tā īpašniekam, un tāpat tas ir ļoti nozīmīgs sabiedrībai. Autentiskums ir kvalitāte ikvienai iesaistītajai pusei – īpašniekam, apkārtnei, uzņēmējiem un tūristiem. Autentisks arhitektūras objekts ir konkrētās vietas pozitīva raksturīga iezīme un stimulē apkārtējo pilsētas vai lauku teritoriju!

Autentiskuma jēdzienu var definēt kā oriģinalitāti jeb īstumu. Tas iekļauj kopējo ainavu un pilsētas kontekstu, arhitektūru, interjerus un detaļas. Autentiskuma kvalitāte ir atkarīga no objekta sniegto vēstījumu uzticamības.

Oriģinālie materiāli, formas, krāsas un būvniecības metodes ir ārkārtīgi svarīgas, bet tāpat liela nozīme ir arī oriģinālajam lietojumam un funkcijai. Oriģinālajai kompozīcijai ir liela vērtība, bet visā objekta mūžā izdarītās izmaiņas un papildinājumi ir vienlīdz svarīgi, ja vien tie ir pietiekami kvalitatīvi.

Lai respektētu un nodrošinātu autentiskumu, ir vajadzīga laba dokumentācija, ieskaitot arhitektūras un strukturālo projektu, kā arī objekta vēsturisko tehnisko un funkcionālo attīstību. Katrs arhitektūras objekts un attiecīgie arhīvi ir jāapseko, lai atvieglotu uzturēšanu un restaurāciju nākotnē.

Kad kultūras mantojumā notiek iejaukšanās, autentiskuma aspektam ir jābūt būtiskam faktoram, kad īpašnieks, eksperti un attiecīgās iestādes pieņem lēmumus. Intensīvas izmaiņas, papildinājumi vai samazinājumi arhitektūras objekta kompozīcijā vai funkcijās mazina tā vērtību.

Autentiskumu var saglabāt un pat stiprināt ar labi pārdomātu iejaukšanos. Īpašniekam un ekspertiem ir jāsaglabā un jārespektē kultūras mantojuma objekta oriģinālais projekts, kā arī vēlāki vēsturiski pārveidojumi. Atjaunojot vai restaurējot objektu, ir jāizmanto oriģinālie materiāli, formas un krāsas; jebkādiem jauniem papildinājumiem vai jaunām funkcijām ir jāsakrīt ar autentiskajām projekta kvalitātēm.

Šie principi attiecas uz objektiem vai ainavām ar augstu kultūrvēsturisko vērtību, kā arī uz parastām pilsētu un lauku ēkām un interjeriem.

Sesija „Kultūras mantojums un mūsdienu arhitektūra”

Prezentācijas:

Mūsdienu arhitektūra kultūrvēsturiskajā vidē – Jānis Krastiņš, arhitekts, Rīgas Tehniskā universitāte, Latvija

Pilsētu densifikācija un augstceltņu koncentrācija Baltijas un Ziemeļvalstu galvaspilsētās – Odd Iglebaek, arhitekts, žurnāla “Journal of Nordregio” redaktors, Ziemeļvalstu Telpiskās attīstības centrs, Zviedrija

Pilsētbūvniecības pieminekļa analīzes metode DIVE – attīstības iespēju izzināšana un izmaiņu kapacitātes noteikšana vēsturiskā vidē – Dag Arne Reinar, arhitekts, Norvēģijas Kultūras mantojuma direktorāts

Projektēt vēsturiskajā vidē – Andris Kronbergs, Latvijas Arhitektu savienības prezidents, arhitektu biroja “Arhis” vadītāj
Moderatori: Juris Dambis, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs un Jānis Dripe, Rīgas pilsētas arhitekts 

Diskusijā piedalījās 107 speciālisti (arhitekti, plānotāji, mākslas vēsturnieki, uzņēmēji u.c.), un tika izstrādātas rekomendācijas, lai veicinātu dialogu un sadarbību starp kultūras mantojuma jomu un mūsdienu arhitektūru.

1. Pieaugošā globalizācija liek mums veidot savstarpēji stiprinošas stratēģijas, lai novērstu plaisu starp mūsdienu arhitektūru un kultūras mantojumu, tādējādi aizsargājot un saglabājot Baltijas jūras reģiona kopējo identitāti un sekmējot ilgtspējīgu un kvalitatīvu sabiedrības un dzīves telpas attīstību.
2. Mūsdienu izpratne par kultūras mantojuma saglabāšanu ietver kvalitatīvas arhitektūras iekļaušanu vēsturiskā vidē; kvalitatīva arhitektūra var papildināt mantojuma vērtības. Kvalitāte un izcilība mūsdienu arhitektūrā palielina esošo vērtību un pati ir nākotnes kultūras mantojums.
3. Katram objektam ir vajadzīga īsa, skaidra, filozofiski visaptveroša un stingra analīze par tā kultūras vērtībām, skaidri definēta, pret kultūru iejūtīga un īpaša politika ekonomiskās attīstības virzīšanai, kā arī skaidrs un reālistisks telpiskais redzējums.
4. Lai attīstītu arhitektūras telpu harmoniski un neradot konfliktus, mūsdienu arhitektūrai ir jārespektē esošās dominējošās telpas kvalitātes, jāatzīst telpiskā specifika, ēku apjoms un vietas raksturs, kā arī jāņem vērā tradicionālie materiāli un vēsturiski izveidotā vietas sajūta, vienlaikus atzīstot/atļaujot arī jaunu inovatīvu materiālu un formu izmantošanu, kas palielina vietas vērtību.
5. Oriģināls neatkarīgi no tā vecuma ir augstākā vērtība vēsturiskajā vidē. Iznīcinot oriģinālu, sabiedrība zaudē daļu no tās mantojuma, ko nav iespējams radīt no jauna. Vietas sajūtu nevar izveidot ar rekonstruēšanas palīdzību. Uzbūvēt kopiju nozīmē dot priekšroku noteiktam laika periodam vai arhitektūras stilam un ignorēt nepārtrauktas cilvēces attīstības un kultūras daudzveidības vērtību.
6. Katram arhitektūras periodam ir tā raksturīgas īpašības; šie periodi saskan cits ar citu. Tikai nepārtraukta un kvalitatīva mijiedarbība starp šīm attīstības tendencēm nodrošina ilgtspējīgu un pārdomātu sabiedrības un vietas attīstību – mantojums un atmiņas iedvesmo jaunu kvalitāšu rašanos, kas vēlāk pašas kļūt par mantojumu. Sabiedrību definē tās mantojuma izjūta un tās dzīves vietas izjūta. Šo izjūtu raksturo mūsdienu arhitektūra un attīstības tendences, kas tādējādi atspoguļo kultūras pašcieņu.
7. Ir nepieciešams turpināt un stiprināt profesionālo sadarbību Baltijas jūras reģionā, lai veicinātu diskusijas, kas sekmē visaptverošu un atbilstošu nacionālo politikas dokumentu izstrādi par arhitektūras un arhitektoniskās telpas attīstību.

 

Sesija „Kultūras mantojums kā sabiedrības labums un vērtība vietējā un reģionālajā attīstībā”

Prezentācijas:

Kultūras mantojums kā prece - Christer Bengs, profesors, Pilsētu un lauku attīstības departaments, Zviedrijas Lauksaimniecības zinātņu universitāte

Kultūras mantojuma menedžments un vietu mārketings – teorijā un praksē - Krister Olsson, profesora asistents, Pilsētbūvniecības un reģionālo studiju nodaļa, Karaliskais Tehnoloģiju institūts, Zviedrija

Muižu un piļu loma vietas zīmola veidošanā – Stefan Wenzl, arhitekts, Meklenburgas-Rietumpomerānijas Transporta, būvniecības un  reģionālās attīstības ministrija, Vācija

Hidroplānu angāri Tallinā – jauna muzeja izveide un mēģinājumi šajā attīstības procesā apvienot valsts un vietējās intereses ar sabiedrības informētību - Urmas Dresen, Igaunijas Jūras muzeja direktors

Moderatori:  Mikko Mälkki, arhitekts un pētnieks, Aalto universitātes (Somija) Pilsētbūvniecības un reģionālo studiju centrs, un Gunta Lukstiņa, arhitekte, plānotāja, Latvijas Universitātes lektore

Rekomendācijas

Kultūras mantojums darbojas kā īpašu interesi piesaistošs faktors, ekonomiskās aktivitātes un attīstības ģenerētājs un kā vietējā lepnuma un identitātes avots. Mantojumam ir būtiska vērtība cilvēku kultūrā, un tas sniedz gan publisku, gan privātu labumu. Tas pat kalpo kā tirgus prece. Viens no galvenajiem jautājumiem saistībā ar arhitektūras un jūras mantojuma saglabāšanu ir šāds: Ko darīt, lai attīstītu šo vērtību ilgtspējīgu izmantošanu?

Baltijas jūras reģiona kultūras mantojuma forums rekomendē dažādās speciālo zināšanu nozares pārstāvošajām publiskajām un privātajām pusēm strādāt kopā, lai sekmētu publisko diskusiju par mantojuma daudzajām dažādajām vērtībām no dažādo iesaistīto pušu perspektīvām, lai politikas veidošanā un lēmumu pieņemšanā pilnībā tiktu ņemtas vērā gan faktiskā, gan potenciālās mantojuma vērtības.

Forums tāpat rekomendē visām iesaistītajām pusēm, kas strādā ar objektiem un citām nozīmīgām materiālām vai nemateriālām kultūras vērtībām, ieskaitot kultūras mantojuma speciālistus, plānotājus, citas valsts institūcijas, NVO un privāto sektoru, strādāt pie jaunu sadarbības modeļu izstrādes un attīstības, kas nepieciešami arhitektūras un jūras mantojuma pārvaldībai, izmantošanai un uzturēšanai.

Forums uzsver to, cik svarīga ir apmaiņa ar zināšanām un informāciju par labāko mantojuma pārvaldības praksi Baltijas jūras reģionā. Apmaiņa ar zināšanām un sekmīgu pieredzi starp visām ieinteresētajām pusēm un ekspertiem gan valsts, gan starptautiskā līmenī ir ārkārtīgi svarīga, lai izstrādātu un tālāk attīstītu esošo praksi un stiprinātu vietējo un reģionālo sadarbību.