Kultūras mantojums – mūsdienu izaicinājums

Kādēļ sarežģīt dzīvi, saglabājot kultūras mantojumu? Kas ir labāks – jaunais vai vecais? Vai viss jaunais ir labs? Cik vecam ir jābūt piemineklim? Vai tam ir jābūt skaistam? Vai kultūras daudzveidības saglabāšana ir nozīmīga ekonomiskās krīzes laikā? Ko mantojuma saglabāšana nozīmē daudzkultūru sabiedrībai? Ēku atjaunošana vai to nojaukšana un jaunu būvniecība – kas ir videi draudzīgāks? Vai autentiskums ir svarīgākā kultūrvēsturiskā kvalitāte? Vai autentiskums ir svarīgs ikvienam? Kāda ir autentiskuma ekonomiskā vērtība? Kas piešķir kultūras mantojumam pievienotu vērtību”? Kā to izprot dažādas interešu grupas? Kā tās saredz kultūras mantojuma potenciālu vietējās un reģionālās attīstības kontekstā? Viedokļu daudzveidība ir izaicinājums.

Kultūras mantojums ir vērtība sabiedrībai, tā bagātība ir dažādībā. Tikai patiess un autentisks kultūras mantojums ir pats vērtīgākais, kura saglabāšanā sabiedrībai jāiegulda daudzkārt lielāki līdzekļi, nekā to prasa mūsu ikdienas vajadzības. Kultūras mantojuma saglabāšana ir visas sabiedrības kopīga atbildība.
Šodien par kultūras mantojuma saglabāšanu var runāt kā par izaicinājumu. Tas ir izaicinājums gan profesionāļiem, gan pieminekļu īpašniekiem, gan sabiedrībai kopumā – saglabāt kultūras mantojumu nākamajām paaudzēm ekonomisko pārmaiņu laikā. Mums nepieciešams rast iespējas, kā apmierināt savas vajadzības un celt dzīves kvalitāti, nenodarot ļaunumu kultūras mantojumam, videi un vienlaicīgi neierobežojot citu cilvēku iespējas apmierināt savas vajadzības nākotnē. Citiem vārdiem, ir jādomā par ilgtspējīgu attīstību.
Foruma tēma tika izvēlēta, tādējādi uzsverot, cik svarīgi ir runāt par tiem izaicinājumiem, ar kuriem saskaras ikviens kultūras mantojuma sargātājs Baltijas jūras reģionā, un definēt tos riskus, kas var novest pie neatgriezeniska kultūrvēsturisko vērtību zaudējuma.

 Baltijas jūras valstu kultūras mantojuma forumi katru otro gadu ir viena no reģionālās sadarbības formām kultūras mantojuma aizsardzības, saglabāšanas un popularizēšanas jomā. Iepriekšējie forumi Gdaņskā, Helsinkos un Viļņā guvuši lielu speciālistu un citu interesentu atsaucību. 2010. gada Foruma tēma “Kultūras mantojums – mūsdienu izaicinājums” ļaus aptvert dažādas kultūras mantojuma aizsardzības jomas un mūsdienu attīstības aspektus, ar kuriem mantojuma sargātājiem jāsaskaras ikdienā – ekonomiskā un reģionālā attīstība, vides ietekmes faktori, klimata izmaiņas, sabiedrības iesaistīšanās mantojuma aizsardzībā un saglabāšanā, kā arī uz pašu kultūras mantojuma saglabāšanu ļauj paskatīties kā uz sava veida izaicinājumu, īpaši pievēršot uzmanību kultūras mantojuma pieejamībai, lietošanai un sociālajai ietekmei.

Forums „Kultūras mantojums – mūsdienu izaicinājums” aplūkoja kultūras mantojuma saglabāšanas jomu kā mūsdienu izaicinājumu ikvienam kultūras mantojuma sargam, kā arī runās par izaicinājumiem, ar kuriem ikdienas darbā saskaras dažādi šīs jomas speciālisti Baltijas jūras reģionā. Pasākuma mērķis ir definēt riskus, kas var novest pie neatgriezeniska kultūras mantojuma vērtību zaudējuma.

Baltijas jūras reģiona kultūras mantojuma forumi ir diskusiju iespēja reģionālā un Eiropas līmenī par kultūras mantojuma saglabāšanu un aizsardzību.

Forumā „Kultūras mantojums – mūsdienu izaicinājums” dažādi speciālisti aplūkoja kultūras mantojuma saglabāšanas jomu kā mūsdienu izaicinājumu Baltijas jūras reģiona kvalitatīvas cilvēka dzīves telpas veidošanā.

Pieredzes apmaiņai un diskusijām Foruma ietvaros izvēlētas četras tēmas:

Vēsturisko ēku ietekmes uz vidi novērtējums.
Kultūras mantojuma restaurācija un autentiskums .
Kultūras mantojums un mūsdienu arhitektūra.
Kultūras mantojums kā sabiedrības labums vietējā un reģionālajā attīstībā.

Dalībnieki
Foruma plenārsesijā un paralēlsesijās aicināti piedalījās starptautiski atzīti savas jomas speciālisti no dažādām Baltijas jūras reģiona valstīm, kā arī no Eiropas valstīm un institūcijām.  

Mērķauditorija

Baltijas jūras valstu kultūras mantojuma speciālisti, kultūras pieminekļu saimnieki, arhitekti, plānotāji, būvnieki, būvinženieri, ekonomisti, attīstītāji, profesionālo apvienību, izglītības un zinātniskās pētniecības iestāžu, pašvaldību, nevalstisko un starptautisku organizāciju un muzeju pārstāvji, kā arī ieinteresētie politiķi.