Foruma paralēlsesijas
Pēcpusdienas paralēlsesijas: 13.30-15.30
1.1. paralēlsesija. Laikmetīgās mākslas muzejs KIM?
„Vēsturisko ēku ietekmes uz vidi novērtējums”
Moderators: Harald Ibenholt, arhitekts, Norvēģijas Kultūras mantojuma direktorāts
Kāpēc jāizstrādā vides ziņojumu modeļi, ja pilsētbūvniecībā lēmumu pieņemšanā dominē ekonomiskās intereses?Energoresursu izmaksas būs izšķirošs faktors vides ziņojumos. Vai modeļi ietekmes uz vidi aprēķināšanai var radīt vairāk ļaunuma nekā labuma? Vai vides ziņojumi vairākumā gadījumu parādīs, ka esošo ēku restaurēšana rada lielāku ietekmi uz vidi nekā to nojaukšana un jaunu ēku celtniecība?
Enerģijas patēriņš ēkās veido lielu daļu no kopējā energoresursu patēriņa. ES direktīvas par enerģijas izmantošanas efektivitāti (Direktīva 93/76/EEK) un ēku energoefektivitāti (Direktīva 2002/91/EK) prasa īstenot energosertifikāciju un ievieš obligātu energoefektivitātes sistēmu. Tomēr bieži šie pasākumi, kurus liek īstenot ar mērķi samazināt enerģijas zudumus, negatīvi ietekmē ēku vēsturiskās vērtības. Ņemot vērā globālo nepieciešamību samazināt energoresursu patēriņu un enerģijas ražošanas procesā radītos oglekļa dioksīda izmešus, nav sagaidāms, ka nākotnē vēsturiski interesantas vai aizsargātas ēkas tiks pilnībā atbrīvotas no energoefektivitātes noteikumu ievērošanas un varēs turpināt neefektīvi patērēt energoresursus.
Esošie noteikumi energoefektivitātes jomā galvenokārt pievērš uzmanību ēku ekspluatācijā patērētajai enerģijai, mazāk ņemot vērā ietverto enerģiju, ēkas mūža ilguma ietekmi, ietekmi uz vidi saistībā ar celtniecības materiālu ražošanu vai pētījumus par kopējo ēku dzīves ciklu. Šī nepilnība normatīvajos aktos ļauj īstenot celtniecības projektus ar lielu resursu un enerģijas patēriņu, lai samazinātu ēkas ekspluatācijā patērēto enerģiju, taču vienlaikus šī mērķa sasniegšanā radot lielāku vides piesārņojumu un augstāku enerģijas patēriņu.
Koncentrēšanās uz ekspluatācijas energoefektivitāti rada spiedienu uz vecākām ēkām, konkurējot ar modernām ēkām, un noved pie kultūras mantojuma iznīcināšanas.
Mērķauditorija
Arhitektūras mantojuma speciālisti, plānotāji, arhitekti, pašvaldību pārstāvji, īpašnieki, celtniecības firmas, būvinženieri, pētnieki.
| 1.1. paralēlsesija: Vēsturisko ēku ietekmes uz vidi novērtējums Moderatori: Harald Ibenholt, arhitekts, Norvēģijas Kultūras mantojuma direktorāts, un moderators no LatvijasArhitektūras mantojuma dzīves ciklu perspektīvas Chris Butters, arhitektu birojs GAIA Architects – NorvēģijaVēsturiskas ēkas – resursi un izaicinājumi Marte Boro, arhitekte, Norvēģijas Kultūras mantojuma direktorāts Tradicionālie logi – labākā izvēle |
„Kultūras pieminekļu restaurācija un autentiskums”
Moderatori: Christian Runeby, vēsturnieks, Zviedrijas Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde, un Pēteris Blūms, arhitekts, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija
Vai autentiskums patiešām ir svarīga kultūrvēsturiska kvalitāte?
-vai tas ir svarīgs visiem / kādam?
-vai tam ir vērtība ekonomiskajā tirgū?
Kas veido autentiskumu?
-vai tam ir gan materiāli, gan psiholoģiski aspekti?
Vai izmaiņas un papildinājumi mazina autentiskumu?
Kā saglabāt autentiskumu atjaunošanā / restaurācijā?
Kā autentiskumu var komunicēt ?
-reģistrēt / dokumentēt / izmērīt?
-parādīt sabiedrībai / īpašniekiem / lēmumu pieņēmējiem?
Autentiskuma aspektu parasti neņem vērā, kad objektu īpašnieki pieņem lēmumus par viņiem piederošo īpašumu apsaimniekošanu un atjaunošanu/restaurāciju. Autentiskumu nav viegli definēt, tam ir dažādas nozīmes, un tas nav ekonomiski izmērāms. Tas noved pie būtiskiem kvalitātes zudumiem, kad tiek veiktas izmaiņas kultūras pieminekļos.
Šajā paralēlsesijā tiks aplūkoti autentiskuma dažādie aspekti. Viens aspekts ir tas, vai autentiskums vispār ir uzskatāms par kvalitāti, otrs aspekts ir tas, no kā sastāv autentiskums, trešais aspekts – vai autentiskumu mazina iejaukšanās, ceturtais aspekts – kā to var aizsargāt, un piektais aspekts – kā autentiskumu var reģistrēt un komunicēt objektu īpašniekiem.
Mērķauditorija
Galvenā mērķauditorija ir kultūras pieminekļu īpašnieki un apsaimniekotāji Baltijas jūras valstīs.
| Autentiskums arhitektūras mantojuma restaurācijā Pål Anders Stensson, vecākais arhitekts, Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde (Zviedrija)Autentiskums kultūrvēsturisku ainavu uzturēšanā Leif Gren, vecākais padomnieks, Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde (Zviedrija) Autentiskums nelielu objektu īpašniekiem Autentiskums Modernās kustības kultūras mantojuma restaurācijā |
Vakara paralēlsesijas: 16.00-18.00
2.1. paralēlsesija. Laikmetīgās mākslas muzejs KIM?
“Kultūras mantojums un mūsdienu arhitektūra”
Moderatori: Juris Dambis, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs, un Jānis Dripe, Rīgas pilsētas arhitekts
Kāpēc mums sarežģīt savu dzīvi, saglabājot kultūras pieminekļus?
Varbūt mums vajadzētu skatīties tikai nākotnē, kur jaunais aizstāj veco? Kas ir labāks – jaunais vai vecais? Vai viss jaunais ir labs?
Šī paralēlsesija pievērš uzmanību problēmai, kas saistīta ar dialoga radīšanu starp kultūras mantojumu un mūsdienu arhitektūru pieaugošas ekonomiskās attīstības situācijā.
Ir nepieciešams likvidēt plaisu starp mūsdienu arhitektūru un saglabāto kultūras mantojumu ar mērķi radīt ilgtspējīgu dzīvojamo vidi. Kvalitatīva mūsdienu arhitektūra nedegradē kultūras mantojumu, un labs kultūras mantojums nekavē mūsdienu arhitektūras attīstību. Laba mūsdienu arhitektūra un dizains veido nākotnes kultūras mantojumu – tā atbilst konkrētajā vidē dominējošajam kvalitātes līmenim, ievēro būvniecības mērogu, raksturu, respektē tradicionālos materiālus un arhitektūras veidoto noskaņu. Kvalitatīva mūsdienu arhitektūra un dizains rada pievienoto vērtību videi.
Mērķauditorija
Arhitekti, pilsētplānotāji, attīstītāji, arhitektūras mantojuma speciālisti, ainavu arhitekti.
| Mūsdienu arhitektūra kultūrvēsturiskajā vidē Jānis Krastiņš, arhitekts, Rīgas Tehniskā universitāte (Latvija) Pilsētu densifikācija un augstceltņu koncentrācija Baltijas un Ziemeļvalstu galvaspilsētās Pilsētbūvniecības pieminekļa analīzes metode DIVE – attīstības iespēju izzināšana un izmaiņu kapacitātes noteikšana vēsturiskā vidē Projektēt vēsturiskajā vidē |
2.2. paralēlsesija. Spīķeru koncertzāle
”Kultūras mantojums kā sabiedrības labums un vērtība vietējā un reģionālajā attīstībā“
Moderatori: Mikko Mälkki, arhitekts un pētnieks, Aalto universitātes (Somija) Pilsētbūvniecības un reģionālo studiju centrs, un Gunta Lukstiņa, arhitekte, plānotāja, Latvijas Universitātes lektore
Šajā paralēlsesija aplūko kultūras mantojumu (ieskaitot arhitektūras, jūras, industriālo, arheoloģisko, mākslas mantojumu, kā arī kultūrvēsturisko ainavu) kā labumu un preci, ko var ražot sabiedrības un privātam labumam. Kultūras mantojums var funkcionēt kā atrakcija, ekonomiskās aktivitātes un attīstības radītājs un vietējā lepnuma un identitātes avots. Tomēr daudzos gadījumos šis kultūras mantojuma potenciāls netiek izmantots. Viens no darbsemināra jautājumiem ir šāds: Ko darīt, lai sekmētu šī līdzekļa ilgtspējīgu izmantošanu?
Lai analizētu saistītos jautājumus, jēdzieni „vērtība” un „labums” ir jāaplūko no dažādiem skatu punktiem. Kas rada kultūras mantojuma „pievienoto vērtību” no dažādo iesaistīto pušu perspektīvas? Kā kultūras mantojuma speciālisti izprot kultūras mantojuma saglabāšanas sniegto labumu un kā citas interešu grupas lūkojas uz kultūras mantojuma potenciālu vietējā un reģionālajā attīstībā? Vai ir atšķirības starp dažādajiem viedokļiem un kur meklēt kopīgas intereses? Pat ja atbildes uz minētajiem jautājumiem var būt ļoti atkarīgas no konteksta, vispārīgāku kopējas izpratnes līmeni var atrast pārformulējot jautājumu un apspriežot sadarbības priekšnosacījumus: Kā padarīt vietēju un reģionālu sadarbību kultūras mantojuma aizsardzības jomā pievilcīgu dažādajām iesaistītajām pusēm?
Darbseminārā tiks apspriests kultūras mantojums kā sabiedrisks un privāts labums, kultūras mantojums vietas veidošanā un vietas mārketingā, kultūras mantojums kā daļa no infrastruktūras, kultūras mantojums kā īpašs apskates objekts un kultūras mantojums stratēģiskajā plānošanā.
Mērķauditorija
Arhitektūras, jūras un peldošā mantojuma speciālisti, plānotāji, arhitekti, ekonomisti, attīstītāji, pārvaldnieki.
| Kultūras mantojums kā prece Christer Bengs, profesors, Pilsētu un lauku attīstības departaments, Zviedrijas Lauksaimniecības zinātņu universitāte Kultūras mantojuma menedžments un vietu mārketings – teorijā un praksē Muižu un piļu loma vietas zīmola veidošanā Urmas Dresen, Igaunijas Jūras muzeja direktors |
